decoration decoration decoration
decoration
leaf leaf leaf leaf leaf
decoration decoration

Bizantijas kultūras attīstība

Kultūras attīstību traucēja Kristīga baznīca. Garīdznieki un mūki uzskatīja, ka lasīt un rakstīt nepratēji akli ticēs dievam. “Labāk neprast lasīt,” viņi teica, “nekā lasīt to, kas var izraisīt šaubas par ticību.” Ja kāds nepiekrita baznīcas mācībai, tad šāda rīcība tika uzskatīta par noziegumu pret imperatoru. Pēc garīdzniecības pieprasījuma slēdza skolas. Tomēr amatniecībā, celtniecībā un kara lietās bija nepieciešami izglītoti cilvēki. Bizantijā bija daudz vairāk izglītotu cilvēku, nekā Rietumeiropā, tomēr bruņinieku skaits bija neliels- aptuveni 4-6% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tie nebija sevišķi izglītoti, jo līdz viņiem nonāca tikai nožēlojamu zināšanu atbalss. Retais prata latīņu valodu, pa vidu tam visam bija dažādi māņi- ticēja, ka ir pūķi, zemes bez saules un mēness, cilvēki ar lauvas nagiem, ragiem utt. Arī pasaules karte bija nekonkrēta, vispārīga. Sākotnējo karti iespējams apskatīt Raha247.fi.

Bruņinieku bērnus, tāpat kā citus sodīja ļoti bargi, audzināja stingri. Pirmām kārtām zēnam bija jāiemācās jāt. Katram bruņiniekam bija jāprot savaldīt visstraujāko zirgu. Zēns bija jāpieradina pie briesmām, pašaizliedzības. Tādā veidā viņš tika norūdīts. Tikai tādā veidā varēja sanākt veiksmīgs zirga jājējs. Pretējā gadījumā varēja rasties dažādas nevēlamas problēmas vai pat trauma, jo arī mūsdienās daudzi cilvēki vienkārši neprot jāt ar zirgu. Ja topošais bruņinieks nespēja izturēt dažādos pārbaudījumus, viņai jau laicīgi vajadzēja atteikties no bruņinieka karjeras un iestāties klosterī. Tāpēc zēni vispirms mācījās skriet, lēkt, kāpt, šaut ar loku, sviest šķēpu, pēc tam cīnīties ar zobeniem, aizstāvēties ar vairogu, kauties ar nūjām. Bruņinieku mācīja neietekmēties no citām kultūrām, pieradinot pie vienmērīgas dzīves. Pārsvarā tas bija medībās, kur mēdza dzīvot un medīt vairākas dienas. Arī mūsdienās ir cilvēki, kuri medī, bet bieži vien tas neilgst vairāk par vienu dienu vai ir vienkārša hobija līmenī. Tāpat arī pats process ir ievērojami attīstījies un neviens vairs nemedī ar šautrām vai kādiem citiem pašu gatavotiem ieročiem. Tomēr nevar arī teikt, ka Bizantijas laikā cilvēki nebija veiksmīgi medītāji. Tas vienkārši prasīja daudz vairāk veiklības un dažādu citu pievilcību. Līdz ar to katram bija iespēja sevi pierādīt un paradīt no tās labākās puses.

Sabiedriska nozīme bija turnīram. Tur sastapās dažādi bruņinieki no dažādām zemēm. Tur sastapās veci paziņas, notika jaunas iepazīšanās, tur apmainījās ar domām un jaunām ziņām. Turnīru vēroja dažādi cilvēki, un to varēja pielīdzināt būtībā teātra izrādēm mūsdienās. Paši bruņinieki varēja gūt nopietnus ievainojumus, tomēr viņi tik un tā piedalījās, jo tā bija daļa no prestiža.

Veidojoties pilsētām, varas nostiprināšanai, bruņinieku nozīme samazinājās. Liels trieciens bija šaujamo ieroču izgudrošana, kad jātniekus pamazām nomainīja kājnieki. Bruņinieku ideāli sāka nobālēt. Drīz pēc tam arī pienāca bruņniecības, kā arī pašas Bizantijas beigas. Tomēr laiks un to kultūra bija svarīga un ieņem svarīgu vietu vispārējā vēsturē, kura jau tā ir bagāta arī ar daudzām citām kultūrām un dažādiem to aspektiem. Bruņniecība mūsdienās ir krietni izmainījusies, jo ir pāriets uz vairāku tehnoloģisku sasniegumu izmantošanas dažādās jomās. Līdz ar to paši bruņinieki vairs nav bruņinieki, bet karavīri, kuriem arī ir sava kultūra, kas ir savādāka un arī var būt interesanta kādam apskatīties. Drīz par to arī sāks rakstīt aizvien vairāk vēstures grāmatu, jo katrs periods agrāk vai vēlāk kļūst par daļu no tās.

Vairāk par Bizantijas kultūras attīstību lasiet šeit.

loading
×